Izzinošā 6. b klases skolēnu 2 dienu ekskursija uz Tartu

Vai liecības var saņemt ārpus skolas sienām? Jā, tas ir pat interesanti! Tāpēc 6. b klases skolēni pēdējās mācību dienās – 30. un 31. maijā – nolēma doties izzinošā ekskursijā uz Igauniju, uz Tartu pilsētu, lai apmeklētu gan muzejus, gan nedaudz izklaidētos akvaparkā “Aura” , gan jautri pavadītu pēdējās skolas dienas visi kopā, draudzīgi.

30. maijā agri no rīta sākām ceļu uz Tartu, vienu no senākajām Igaunijas pilsētām, otro lielāko pilsētu Igaunijā. Mūsu ceļojuma mērķis bija AHHAA centrs – tas mūs pārsteidza, kaut daži no mums to jau bija apmeklējuši ar vecākiem. Visus tehnikas, bioloģijas, astronomijas brīnumus varēja aplūkot, izmēģināt, arī kaut ko radīt patstāvīgi. Protams, ja ir iespēja, mēs to izmantojām. Visvairāk tika eksperimentēts ar luksoforu un lietusgāzi, tam bija arī pierādījumi – slapjie t-krekli un mati… Sajūsmināja dažādu veidu ilūzijas, kas apmāna mūsu acis, bet ir loģiski un zinātniski izskaidrojamas.

Pēc AHHAA centra apmeklējuma devāmies 2 stundu garā pastaigā pa pilsētu gides pavadībā. Tas bija īsts pārbaudījums karstā laika un saulītes dēļ, taču bija interesanti izzināt Tartu pilsētas vēsturi, uzzināt interesantus faktus un apmeklēt leģendām apvīto Tartu Universitāti, kurā studēja Latvijas Pirmās atmodas aktīvisti: Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns. Tartu tiešām ir studentu pilsēta! Žēl, ka, salīdzinot ar Daugavpili, arī otro lielāko Latvijas pilsētu, nākas konstatēt – mums ļoti jācenšas, lai panāktu šo Igaunijas pilsētu…

Un vakarā visi draudzīgi devāmies uz akvaparku “Aura”, tas nav tik liels kā Līvu akvaparks, bet, lai jautri kopā pavadītu laiku, pietika arī ar to. Tas bija jautri un interesanti!

Nākamā diena sākās ar Ledus laikmeta centra apmeklējumu Aaksi ciematiņā. Tagad ir skaidrs, kāpēc ir tik dažāds reljefs, kāpēc katru kontinentu apdzīvo tik dažādi dzīvnieki, putni, kukaiņi. Visā varenībā varējām skatīt mamutus un citus dzīvniekus, putnus, kas mīt dažādās klimata joslās. Varējām ieklausīties viņu balsīs. Klausoties gida stāstījumā, jāsecina, ka ledāju kušana vēl var stipri ietekmēt Zemeslodes cilvēku nākotni.

Pēc šī muzeja apmeklējuma sākās mūsu mājupceļš. Taču kā lai aizbrauc no Igaunijas, ja nav uzkāpts Munameģī? Protams, ka šī Igaunijas augstākā virsotne (318 m), mūsu Gaiziņkalna līdziniece, bija jāiekaro. Mēs to izdarījām! Un tad jau mierīgi un laimīgi varējām doties mājup, apzinoties, ka Latvijā iebrauksim jau kā septītās klases skolēni, jo liecība par pārcelšanu nu bija rokās. Tā neparasti beidzās mūsu šis mācību gads.

Bildes apskatāmas sadaļā galerija.

Informāciju par ekskursiju apkopoja klases audzinātāja Lidija Znotiņa.