Novembrī Zane Kokina, Daugavpils 12.vidusskolas 11.b klases skolniece , Latvijas delegācijas sastāvā devās  uz Eiroparlamentu.
Mans brauciens uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli sākās naktī no piektā uz sesto novembri. Pavisam mēs bijām aptuveni 50 - policijas darbinieki un vecāko klašu skolēni no dažādām Daugavpils izglītības iestādēm. Pusnaktī autobuss sakustējās, un mēs iesākām savu ceļu, izbraucot cauri Lietuvai un sestdienas pēcpusdienā iebraucot Polijas pilsētā Poznaņā, kur arī nakšņojām. Diemžēl izrādījās, ka tur, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu, sestdienas un svētdienas ir nopietnas brīvdienas, tādēļ visi veikali jau agri tiek slēgti, izņemot lielveikalus un visa veida ēstuves. Tā nu sākotnējā iecere par suvenīru un interesantu vietējo lietu iegādi cieta neveiksmi, taču daudz neskumām, jo pati pilsēta, it kā atvainodamās, sniedza iespēju aplūkot ievērojamākās celtnes un izgaismotos laukumus.

Nākamajā dienā jauniem spēkiem turpinājām ceļu cauri Polijas glītajām pilsētiņām, Vācijas nebeidzamajiem autobāņiem un Nīderlandes iekoptajiem laukiem. Šādi braucot, pavisam vairs neorientējos laikā, jo ārā visu laiku valdīja vienāds pelēcīgums, kas tuvojoties pēcpusdienai arvien palielinājās, tādēļ visu laiku šķita, ka teju teju būsim klāt. Ap trijiem no rīta šī doma tomēr izrādījās pareiza - bijām klāt valstī, kas pēc saviem izmēriem ir uz pusi mazāka nekā Latvija, bet iedzīvotāju skaits ir aptuveni 10,7 miljoni.

8. novembris izrādījās ļoti interesanta un izglītojoša diena, jo ar visu Latvijas delegāciju devāmies uz Eiroparlamentu, kur mūs jau gaidīja Laura Zandersone, kas tur strādā jau četrus gadus. Lai arī sākumā domāju, ka šis brauciens būs pārbaudījums manām angļu valodas zināšanām, viss izrādījās daudz vienkāršāk. Laura Zandersone mūs iepazīstināja ar Eiroparlamenta nozīmi, funkcijām un Latvijas iespējām kā dalībvalstij tikt pie vārda un kaut ko arī lemt lielajā Eiropas Savienībā. Izrādās, ka tiešām mums kā mazai valstiņai ir grūtāk panākt lēmumus par labu mūsu pašu attīstībai, taču tas viss ir lielā mērā atkarīgs no mūsu deputātu aktivitātes. Daudz interesantas informācijas mums pastāstīja arī viens no Latvijas pašreizējajiem Eiroparlamenta deputātiem, Aleksandrs Mirskis, mums diezgan saprotamā valodā - krieviski. Lai arī politika agrāk man nav raisījusi sevišķu interesi, viss dzirdētais likās tiešām saistošs, piemēram, uzzināju, ka parlamenta sēžu zālē turpat arī atrodas tulkotāju kabīnes, kas izkārtotas divās rindās, un latviešu ir ar numuru 14. Apakšējā rindā ir triju galveno valodu (Deutsch, English un Français) un secīgi pēc tām arī citu dalībvalstu valodu tulkotāju kabīnes pēc to iestāšanās laika, savukārt otrajā rindā atrodas jauno dalībvalstu tulku kabīnes alfabēta secībā pēc tā, kā attiecīgajā valodā tā tiek saukta ( Latviešu, Polska utt.). Tajā pašā dienā gides pavadībā apskatījām ievērojamākās Briseles vietas, tajā skaitā arī Triumfa arku, un zibenīgā ātrumā izpētījām šaurās, bruģētās vecpilsētas ieliņas, kas bija pilnas suvenīru veikaliņu un restorānu, kuru viesmīļi laipni aicināja iegriezties tieši pie viņiem. Briselē arī pārliecinājos, ka ne velti Beļģija ir slavena ar vietējo šokolādi, jo man tā likās labākā, ko esmu ēdusi, aiz sevis atstājot arī mūsu pašu „Laimu". Steidzoties garām veikalu skatlogiem, ievērojām, ka Brisele jau pošas Ziemassvētkiem.

Vakarā, kad atgriezāmies viesnīcā, pavakariņojām beļģu stilā un likāmies uz auss, bet mūsu policistiem kopā ar Aleksandru Mirski bija saviesīgs vakars restorānā. Patīkami, ka nākamajā rītā deputāts atbrauca pavadīt mūsu delegāciju un novēlēt veiksmīgu ceļu. Šāda veida brauciens manā dzīvē bija pirmo reizi, bet ceru, ka ne pēdējo, jo mājās pārrados ar noderīgu zināšanu un jauniegūtu paziņu bagāžu.

Zane Kokina , Daugavpils 12.vidusskolas , 11.b klase