14.jūnijs pirms 80 gadiem

Aizvestie, aizmirstieLatvijā jūnija vidus ir viens no skaistākajiem  -  tuvojas vasaras saulgriežu laiks, pļavas un dārzi steidzas plaukt un ziedēt visā savā košumā. Arī toreiz pirms 80 gadiem  Latvijas daba tuvojās savam pilnbriedam, bet traģiskie notikumi naktī uz 14.jūniju salauza vairāk nekā 15 400 Latvijas iedzīvotāju likteņus. Tā bija pirmā masu deportācija no Latvijas.  Daļu no deportētajiem uzreiz arestēja un nogādāja ieslodzījuma vietās. Pārējos nometināja Sibīrijā un Kazahstānā. 1941.gadā izsūtīto likteņi ir divkārt traģiski – daļa no ģimenēm pa dažādiem ceļiem pēc gadiem atgriezās Latvijā, bet tad viņus izsūtīja otrreiz.

Padomju varas realizēto represiju galvenais mērķis bija salauzt cilvēka gribu, iznīcināt viņā pārliecību un ticību savai valstij, saviem ideāliem. Staļiniskā režīma terors vispirms tika vērsts pret sabiedrības politisko un ekonomisko eliti, inteliģenci. Deportācija vissmagāk skāra kultūras un izglītības darbiniekus, neatkarīgās Latvijas politiķus, uzņēmējus, diplomātus, virsniekus u.c. Uz Latvijas Valsts arhīva materiālu bāzes karšu izdevniecībā “Jāņa Sēta” tapusi digitālā karte Deportetie.kartes.lv (https://deportetie.kartes.lv/lv/c___56.949466-24.103452-8 ), kurā fiksēts ikviens izsūtītais. No Rīgas izvesti 4,2 tūkstoši, no Daugavpils un Grīvas otrs lielākais izvesto iedzīvotāju skaits – 672.

Šodien, 14.jūnijā, visā Latvijā notiks piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie”, kurā vienlaikus plkst.11.00 119 pašvaldībās tiks nolasīti vairāk nekā 15 000 izsūtīto vārdi, to straumēs platformās LSM.lv un LNB.lv. Piemiņas pasākumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” rīko Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, ekspertiem no Latvijas Nacionālā arhīva, “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” un sabiedriskajiem medijiem.

1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Deportācija bija milzīga psiholoģiskā trauma arī visai sabiedrībai, jo Latvijā līdz tam nekas tāds vēl nebija piedzīvots, šī negatīva pieredze 1944.gadā daudziem Latvijas iedzīvotājiem lika izšķirties atstāt dzimteni un doties bēgļu gaitās.

Informāciju sagatavoja direktores vietniece Signe Kotova